February 2011
Dzīvei jā, alkoholam nē!
Labrīt, vakar nesanāca baudīt gacho konci, jo redz vakar uz 4 cilvēkiem paņēmām 1l šņabi, un tā kā es neesmu alkoholiķis, tas man bija neizturami…Labi, jā, izdzērām, likās viss ok, pastaigājām vēl ārā, ejot iekšā iedevu dokumentus-tiku iekšā.Uzgājām augšā uz pīpētavu, uzsmēķējām vienu, pēc tam otru cigarreti, kuru pēc pimajiem 2 dūmiem nodzēsu, palika slikti, aizgāju uz toaleti, tālāko jau...
Reblog if you're not Tumblr famous, and you post...
Gribu pa ilgiem laikiem pazaudēt atmiņas!
Sen nekur neesmu bijis(3ned), šodien gribās kko HARD, pazaudēt atmiņas ar visiem cilvēkiem tā lai neko neatcerētos un neko nenožēlotu…Tas ir tieši tas ko pa ilgiem laikiem vaig, protams nebūs tik HC kā masīvajos pasākumos, bet poh, dzert un pīpēt ja varēs un nebēdu :D
Tagadne.
Sievietes karā nekaro, bet tām jāuzņemas ģimenē arī vīrieša darbus, un tas jau ir galīgi grūti, sievietes dzīvotu nabadzībā, nezinot kad un vai vispār vīri nāks atpakaļ, vai viņi izdzīvos, vairs paliksiet atraitnes ar saviem bērniem, būtu jāatsakās no visiem tiem sūdiem kā iphone, htc, blackbery, mac… ja šobrīd būtu jakaro karš būtu vnk tāds mēsls, reāli visi sēdētu twiterī no līdz paņemtā...
“For one minute please, stand here in silence and look at the sky, and...”
Atmiņas, un cerība uz labāku rītdienu.
Šodien jau vilcienā Tukums-Rīga-Tukums iegrimu domās par sensenu draudzību, kas varbūt pat bija vairāk par draudzību, kopā pavadīti saullrieti, smiekli, stundām ilgas sarunas, pastaigas…Tas bija tik jauki, un aizvien biežāk tas man ataust atmiņā, un paliek grūtāk, pat ļoti grūti…Kapēc tas viss beidzās?-neliels strīds kas no manas puses pārtapa par ignorēšanu. Tagad to ļoti nožēloju, un...
